sasmirdēt

sasmir̂dêt,

1) stinkend werden:
sasmirdējis ūdens Golg.;

2) eine gewisse Zeit hindurch stinken:
s. ve̦se̦lu stundu.

Avots: ME III, 739


sasmirdēt

sasmir̂dêt,

1): "sapūt" Linden in Kurl.: tā būs jau sākuse s.

Avots: EH XVI, 449