sastipt

sastipt (prs. -stìpu) Hasenpot, Grob. n. Etn. IIl, 67, = sastingt, erstarren: zvelšu tam ar vāli tâ, ka tas uz vietas sastips Janš. Bandavā I, 174; Part. sastipis, starr V., Brasche.

Avots: ME III, 748


sastipt

sastipt: auch (prs. -stîpu 2 ) Gramsden, (prs. -stipstu) Amboten, Dunika, Funkenhof, Nigr., Rutzau; s. var nuo ve̦cuma un gŗūtiem darbiem NB.

Avots: EH XVI, 451