sastumt

sastumt, tr., zusammenschieben, -stossen: ve̦lns sastumj naudu čupā LP. 1V, 160. kad... siens izžuvis, tad vāli sastumj ar dakšām un grābekļiem divās lielās gubās Etn. III, 103.

Avots: ME III, 750


sastumt

sastumt: ar kruķiem s. (mit um̃) metienu čupā Frauenb.

Avots: EH XVI, 452