sastāvēt
sastãvêt, intr.,
1) zusammen stehen
U.;
2) an einem Orte verweilen
U., längere Zeit stehen: es tur sastāvēju trīs gadus, ich stand dort (in dem Dienste) drei Jahre U. siera ritenis apcirknī nere̦ti līdz pašai sveču dienai sastāvēja Austriņš Nuopūtas vējā 88;
3) von langem Stehen (Liegen) verderben
(intr.): sastāvējuse drēbe, vadmala, cimdi, zeķes ir nestipras Ahs. n. RKr. XVII, 51;
4) tr., sastāvēt kājas, die Füsse durch Stehen ermüden
L., St.;
5) in gutem Verständnis leben, sich vertragen
A.-Schwanb.;
6) sich verhalten:
kâ tā lieta īsti sastāv? Segew. Refl. -tiês, zu lange stehen Spr.
Avots: ME III, 746
1) zusammen stehen
U.;
2) an einem Orte verweilen
U., längere Zeit stehen: es tur sastāvēju trīs gadus, ich stand dort (in dem Dienste) drei Jahre U. siera ritenis apcirknī nere̦ti līdz pašai sveču dienai sastāvēja Austriņš Nuopūtas vējā 88;
3) von langem Stehen (Liegen) verderben
(intr.): sastāvējuse drēbe, vadmala, cimdi, zeķes ir nestipras Ahs. n. RKr. XVII, 51;
4) tr., sastāvēt kājas, die Füsse durch Stehen ermüden
L., St.;
5) in gutem Verständnis leben, sich vertragen
A.-Schwanb.;
6) sich verhalten:
kâ tā lieta īsti sastāv? Segew. Refl. -tiês, zu lange stehen Spr.
Avots: ME III, 746