sastērķelēt

sastẽrķelêt, tr., einstärkeln: sastērķe̦lē̦tu galdse̦gu čaukstuoņa A. XX, 856. stīvi sastērke̦lē̦tiem priekšautiem A. Upītis.

Avots: ME III, 747


sastērķelēt

sastẽrķelêt, ‡ Refl. -tiês, das Einstärkeln beenden (?): viņas ... bija sastērķelējušās ... un citādi visādi sagatavuojušās Janš. Dzimtene II, 106.

Avots: EH XVI, 451