sastīvêt, mühsam zusammenschleppen Spr.

Avots: ME III, 748

sastīvêt, ‡

2) steif werden, erstarren:
atruon savu vīru sastīvējušu Pas. XII, 497 (aus Dricēni). meitiņa ... sastīvējuse nuo saltuma V, 450 (aus Warkl.). putra sastīvē Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 451