sasust

I sasust, intr.,

1) ausbähen, durch langes Liegen in der Nässe verderben, sich in der Wärme, Feuchtigkeit zersetzen
Dr.: sasutušus kāpuostu lapu griezumus Jaunie mērn. laiki IV, 120; siens susutis; kājas pirksti sasutuši;

2) kartupeļi sasutuši, (die Kartoffeln) sind halbgar
U.;

3) eine gewisse Zeit hindurch schlafen:
s. visu nakti.

Avots: ME III, 751


sasust

II sasust, zusammentrocknen (intr.) LKVv.: dubļi sasusuši.

Avots: ME III, 751


sasust

III sasust Frauenb., traurig werden: ve̦cais tāds sasutis. Zu sasust I ?

Avots: EH XVI, 452