I sasvaidît, tr., freqn. zu sasviest,

l) (mehrfach)zusammenwerfen, auf den Haufen werfen
Dunika (mit aî ² ), Spr.;

2) längere Zeit (hin und her) werfen:
stiprinieki sasvaida dē̦lu cauru nakti LP. II, 42.

Avots: ME III, 752

I sasvaidît,

1): ziedus ... upītī sasvaidīja Tdz. 50178.

Avots: EH XVI, 452

II sasvaidît, tr., tüchtig einschmieren, einsalben: vai vē̦de̦rs nesāpēja? -saldu sviestu sasvaidīju (Var.: sasmērēju) BW. 33494, 5. sasvaĩdît (aufschmieren) visu sviestu uz maizi Dunika. Refl. -tiês, sich tüchtig einschmieren, einsalben: viņas sasvaidījās vēl ar smaržuotiem ūdeņiem De̦glavs Rīga I II, I, 580.

Avots: ME III, 752