satiesât,

1) intr., längere Zeit richten
Spr.,

2) tr., (eine grössere Menge) aufessen, -fressen
Spr., Golg.: viņi satiesāja gan˙drīz puspuõdu smaguo sivē̦nu A. v. J. 1900, S. 1079.

Avots: ME III, 764

satìesât, ‡

3) (im Gericht) verurteilen:
tiesa jau e̦suot nuospriesta un šis satiesāts Vanagu ligzda 60; ‡

4) erstreiten
(izstrīdēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 456