satrakuôt,

1) tr., in Aufregung bringen, wütend, toll, unruhig machen:
klus[u], satrakuotie! Asp. (fig.) vēju satrakuotā klajumā MWM. VII, 197;

2) intr., längere Zeit tollen.
Refl. -tiês, tollend sich zuviel tun.

Avots: ME III, 764

satrakuôt,

1): stārasts ... savelēja pa ... muguru (scil.: zirgam), bet tikai vēl vairāk satrakuoja A. Upītis Pirmā nakts 245.

Avots: EH XVI, 457