satumēt
satumêt,
1) = satumt II,
sabiezêt: ēdiens satumējis Golg.; s
sich verdichten und ungeniessbar werden Saikava;
2) sich bewölken Wandsen.
Avots: ME III,
767
satumēt
satumêt,
1): vakarā vārītā putra pa nakti satumējusi Nötk.
Avots: EH XVI,
458