satumēt

satumêt,

1) = satumt II, sabiezêt: ēdiens satumējis Golg.; s sich verdichten und ungeniessbar werden Saikava;

2) sich bewölken
Wandsen.

Avots: ME III, 767


satumēt

satumêt,

1): vakarā vārītā putra pa nakti satumējusi Nötk.

Avots: EH XVI, 458