satuncīt

‡ satuñcît AP., Schujen, (mit un̂) Nötk., tüchtig stampfen, kneten, stossen (perfektiv) Smilt.: s. kartupeļus biezputrai. es viņu nuogāzu un (scil.: ar dūrēm) krietni satuncīju.

Avots: EH XVI, 458