satver̂sme*,

1) Zusammenhang, Zusammenhalt
B. Vēstn. n. U.;

2) die Verfassung, Konstitution:
apkaŗuot pastāvuošuo kārtību, ticību un satversmi SDP. VIII, 7. miesas satversme Konv ² . 742. pēc cilvē̦ka dvēseles satversmes spriežuot RKr. VIII, 9.

Avots: ME III, 769

satver̂sme, ‡

3) der Inhalt (?):
kāda milzīga ideja pildīja visu viņa smadzeņu satversmi Aps. Raksti I ² 135.

Avots: EH II, 459