sa-ùrbt, tr.,

1) durchbohren, entzweibohren:
mācītājs gribē̦tu viņu vai ar acīm saurbt De̦glavs Rīga II, I, 48;

2) viel einbohren:
mucas sienās saurbti caurumi Konv. ² 873.

Avots: ME III, 774

sa-ùrbt,

1): saurba beņķus un uzstādīja uz kājām Austriņš Raksti VII, 21. ‡ Refl. -tiês, sich hineinbohren, eindringen (von vielen Subjekten):
Epaltā saurbās aizduomas Līg. medn. 222.

Avots: EH II, 460