saurbt
sa-ùrbt, tr.,
1) durchbohren, entzweibohren:
mācītājs gribē̦tu viņu vai ar acīm saurbt De̦glavs Rīga II, I, 48;
2) viel einbohren:
mucas sienās saurbti caurumi Konv. 2 873.
Avots: ME III, 774
1) durchbohren, entzweibohren:
mācītājs gribē̦tu viņu vai ar acīm saurbt De̦glavs Rīga II, I, 48;
2) viel einbohren:
mucas sienās saurbti caurumi Konv. 2 873.
Avots: ME III, 774