savējs

savējs, seinig, meinig, deinig, ihrig, unsrig, eurig (in den casus obliqui in der Regel aufs Subjekt des Satzes zu beziehen): šuorīt tuo iekrāvis savējā traukā Lapsa - Kūm. 53. pēc savējas vĩzes... ik vienam 147. turē̦dams Līziņas ruoku savējā Vilibalds Kas uzvarēs 221. kāds... saņe̦m abas mazā ruokas savējās Etn. III, 80. glabā tu tik drēbes! es gādāšu... par savējām Lautb. Luomi 183. viņai tie savēji U., sie hat ihre menses. Zu savs.

Avots: ME III, 785