savaļņš

sav[v]aļņš, Adv., für sich: saimnieks ļauj puisim savaļņš iesēt miežus N. - Peb.

Avots: ME III, 780


savaļņš

savaļņš: saimnieki ēde s. (mit aļ˜) AP.

Avots: EH XVI, 463