savdabîgs,

1) eigenartig
Siuxt, Schlampen;

2) sich absondernd, in sich zurückgezogen:
viņš tāds savdabīgs nuo laika gala: ne˙maz negrib kuopā ar citiem Siuxt. - Adv. savdabīgi, frei: skuoluotājs teic bē̦rniem savdabīgi priekšā Ahs, n. RKr. XVII, 51.

Avots: ME III, 783

savdabîgs,

2): auch Heidenfeld.

Avots: EH XVI, 464