savietēt

savietêt, tr.,

1) ganz trocken machen, austrocknen machen, lassen:
pe̦lnuos un sprukstīs savietē̦tās lazdu šķe̦tras plīsa... viegli un taisni Janš. Dzimtene IV, 103;

2) eine gewisse Zeit hindurch trocknen:
trīs gadiņi savietēju (Var.: kallināju) uoša vāli aizkrāsnē BW. 23418, 5 var.

Avots: ME III, 791


savietēt

savietêt,

1): = sasàutêt (mit iẽ) Frauenb., Nikrazen. ‡ Refl. -tiês Nikrazen, ausbähen (intr.):
vai kuoks jau nebūs saviẽtējies?

Avots: EH XVI, 467