savirināt

I savirinât, wiederholt (eine Tür) auf- und zumachen: cik reižu nesavirināju tiesas duris, bet ne˙kas neiznāca Golg.

Avots: ME III, 788


savirināt

II savirinât,

1) abkochen, abbrühen:
s. daudz zarnu Golg.;

2) zusammenschweissen:
s. dzelzi Warkl. - Refl. -tiês, in eine wirbelnde Bewegung geraten, aufwirbeln: ūdens upē savirinājās Salis.

Avots: ME III, 788