savirināt
I savirinât,
wiederholt (eine Tür) auf- und zumachen: cik reižu nesavirināju tiesas duris, bet ne˙kas neiznāca Golg.
Avots: ME III,
788
savirināt
II savirinât,
1) abkochen, abbrühen: s. daudz zarnu Golg.;
2) zusammenschweissen: s. dzelzi Warkl. - Refl.
-tiês, in eine wirbelnde Bewegung geraten, aufwirbeln: ūdens upē savirinājās Salis.
Avots: ME III,
788