savjup
savjup Lautb.,
savjûp 2 Siuxt,
= savrup, beiseite, abseits: ņēme Jēzus pie sevim Pēteri un Jē̦kabu un Jāni... un vede tuos savjup uz vienu augstu kalnu Glück Matth. 17, 1.
viņš ņēme tuo nuo tiem ļaudīm savjup pie malas Markus 7, 33.
Aus (dat. od. loc. s.) *savi˙up(i)?Avots: ME III,
791