savtība

savtĩba Karls.,

1) das Eigentum
Elv., U., das Eigene L., U., sein Eigen L.: viņš nāce savā savtībā (er kam in sein Eigentum), un tie savēji viņu neuzņēme Glück Joh. 1, 11. tas nebija jūsu īste̦ns īpašums, jūsu patiesīga savtība Seifert Chrest. II, 101;

2) die Eigennützigkeit, der Eigennutz, Egoismus:
patriōtismā nav jāietērpj tautiska savtība Pūrs I, 43.

Avots: ME III, 793