sazelēt

sazelêt, tr., (nur mit dem Gaumen) zerkauen Wolm., Peb., Kurs.: bē̦rns sazelē maizi Kurs. sazelēt kumuosu mutē A. v. J. 1897, S. 294. saze̦lē̦ti mārrutki Turg. Pav. ūd. 37. guovis mē̦dz sazelēt lakatus, rīku drānas... Etn. III, 66, Dunika.

Avots: ME III, 795