sazāģēt

sazãģêt,

1): velējat, zāgējat, mani balti bālēliņi! savelēj[u]ši, sazāģēj[u]ši, jājiet tāļu gabaliņu! Tdz. 44794; ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch schnarchen:
tâ viņi visu sprediķa laiku bij sazāgējuši Kaudz. Izjurieši 41.

Avots: EH XVI, 467