sačabinât,

1) etw. ungeschickt machen;

2) = sablādêt: s. niekus Dond.

Avots: ME III, 604

sačabinât, ‡

3) mit Mühe und Not zusammensuchen
("līdz nagiem sadabūt kuopā") Grünh. ‡ Refl. -tiês, energisch faseln, leeres Zeug schwatzen (perfektiv): tā nu atkal sačabinājusies pa kaimiņiem Dond.

Avots: EH II, 400