sačirkāt

sačir̃kât,

1) = sacirtât AP.: sačirkādams un saskrudze̦ļē̦dams vai visu kamuolu Austriņš Raksti VII. 305;

2) = sasvītrât Dunika: puišelis ar naglu sačir̃kājis galdu. Refl. -tiês. (s. ME. III, 605): sačir̃kājusies kâ kāda aita AP.

Avots: EH II, 400