saņirgt,

1) tr., verzerren (vom Gesicht):
viņi smaidīja..., lai apslē̦ptu dvēseles briesmīgi saņirgtuo seju Veselis Saules kapsē̦ta 41;

2) "die Augen zumachen"
Wessen;

3) "fletschen":
saņir̃gt zuobus Neuhausen, (mit ir̂ ² ) Msil.

Avots: ME II, 695

saņirgt, ‡

4) einander ansehend in Lachen ausbrechen:
viņi saskatījas un saņir̂dza ² Siuxt.

Avots: EH XVI, 434