sašaltīt

sašaltît,

1) = saskalinât Druw., Bers. (mit àl 2 ): sašaltīja pa slauceni ūdeni A. v. J. 1902, S. 122;

2) "ar šalti sapērt' (mit ) Nötk.;

3) begiessen:
s. kāpuostus (mit al˜ ) Kl.-Dselden. - Refl. -tiês, geschüttelt in Bewegung geraten: lai piens sašaltās Vank.

Avots: ME III, 753