sašàust, freqn. sašaustît L., tr., geisseln (perfektiv): jātnieks bij švītras mugurā sašautis LP. VI, 685. miesa tapa asiņaina sašausta Asp. mana sirds ir upuru bultām sašaustīta Stati I, I 15.

Avots: ME III, 754

sašàust: sašaustu un apsmietu nuodeve Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 140).

Avots: EH XVI, 453