sašventrāt

sašve̦ntrât "?": viņa sašve̦ntrāja zirgu un aizlaidās kâ putns siliņam cauri Seibolt. sašventrêt,

1) Schläge versetzen:
s. Guovij ar rīksti N.-Peb.;

2) "sasvītrāt, nuoziest" Er - walen.

Avots: ME III, 760