sašķaudīt
sašķaudît,
1) niesend benetzen:
s. kabatas drānu;
2) ohne rechten Erfolg niesen:
šķaudīja, šķaudīja, bet ne˙kā nesašķaudīja Dunika.
Avots: ME III, 754
1) niesend benetzen:
s. kabatas drānu;
2) ohne rechten Erfolg niesen:
šķaudīja, šķaudīja, bet ne˙kā nesašķaudīja Dunika.
Avots: ME III, 754