sašķindināt

sašķiñdinât, tr., (stark) klingeln, klimpern, erklingen machen (namentl. bei der Berührung von zwei harten Gegenständen): dē̦ls sašķindinājis stīpiņu... vīriņš tūliņ bijis klāt LP. VI, 318. glāzes tapa pildītas, sašķindinātas un iztukšuotas Jaun. mežk. 82. piešus sašķindinādami Janš. Bandavā I, 109.

Avots: ME III, 755, 756