sašķirt,

1) (Lieder im Gesangbuch an verschiedenen Stellen) aufschlagen:
tē̦vs e̦suot dziesmas jau sašķīris Janš. Bandavā II, 2I7;

2) zerteilen:
s. luopus divi pulkuos Jürg. - Refl. -tiês, die durch sašķir̃t 1 hergestellte Lage verlieren: man grāmata sašķīrās.

Avots: ME III, 756

sašķir̃t, ‡

3) zum Aufziehen aussondern
Dunika: s. teļus. Refl. -tiês, ‡

2) sich zerteilen:
sabiedrība, pulciņuos sašķīrusies, spēlēja kārtis Līg. medn. 66.

Avots: EH XVI, 454