sašņakstināt

sašņakstinât,

1) = sašņakât l Golg., Saikava;

2) s. zuobus (Dond.) od. zuobiem (Mesoten, hier ingressiv), die Zähne laut zusammenschlagen.
Refl. -tiês, laut einander küssen: sadzē̦rušies sašņakstījās Jürg.

Avots: ME III, 758