sašņurt

sašņurt, verdriesslich werden und dem Weinen nahe sein: cilvē̦ki sašņuruši, saīguši Janš. Bandavā II, 229. dzirdē̦dama tādu atbildi, Lūsina sašnura, tuomē̦r māte, negriezdama uz viņas sašņurumu ne˙kādu vērību 268.

Avots: ME III, 759