sekmēt
sekmêt, -ẽju,
1) tr., fördern; Gedeihen geben
U.: centies sekmēt viņu garīguo attīstību Latvju tauta XI, 1, 67. katrs izpilda savu uzde̦vumu; kuopīgi padarāmuo darbu se̦kmē̦dams, veicinādams Kaln. Uozuolk. māc. 57. viņš rūpīgi sekmēja šuo peļņas zaru SDP. VI, 64;
2) sich erkundigen
Mag. IV, 2, 144, nachforschen Erlaa, Lems., Gr.-Jungfernhof n. U., Golg., spüren L.: kuo tik daudz sekmē? was fragst du so viel? U. Refl. -tiês, gedeihen, gelingen, guten Erfolg haben, bringen: darbs ne˙maz nesekmējies LP. VII, 374. saimniekam dzīvē tâ vairs nee̦suot sekmējies 834.
Avots: ME III, 814
1) tr., fördern; Gedeihen geben
U.: centies sekmēt viņu garīguo attīstību Latvju tauta XI, 1, 67. katrs izpilda savu uzde̦vumu; kuopīgi padarāmuo darbu se̦kmē̦dams, veicinādams Kaln. Uozuolk. māc. 57. viņš rūpīgi sekmēja šuo peļņas zaru SDP. VI, 64;
2) sich erkundigen
Mag. IV, 2, 144, nachforschen Erlaa, Lems., Gr.-Jungfernhof n. U., Golg., spüren L.: kuo tik daudz sekmē? was fragst du so viel? U. Refl. -tiês, gedeihen, gelingen, guten Erfolg haben, bringen: darbs ne˙maz nesekmējies LP. VII, 374. saimniekam dzīvē tâ vairs nee̦suot sekmējies 834.
Avots: ME III, 814