senība

senĩba, die Altertümlichkeit Dr.; hohes Alter: šādas piejaucēšanas senība MWM. VI, 77. nuo senības Katzd., Golg., seit uralter Zeit. Vgl. li. senỹbė "hohes Alter".

Avots: ME III, 817


senība

senība: pa šīm apsūbējušām, senības pilnajām ieliņām Daugava 1939, S. 206. iekš neminamas senības (Altertum) Pumpurs Raksti I, 217. nuo senības - auch Frauenb.

Avots: EH XVI, 477