se̦nlaĩki (nom. pl.), alte Zeiten, die Vorzeit U.: jau nuo se̦nlaikiem LP. VII, 326, seit langer Zeit, seit uralten Zeiten. viss se̦nlaiku izskatā Kaudz., alles sieht aus wie früher, wie in alten Zeiten. es biju se̦nlaikuos (in alten Zeiten, früher) liela vērpēja LP. IV, 228. se̦nlaikus od. sen laikiem U., vor, seit langer Zeit: par . . . kaŗiem, kas se̦nlaikus pluosījušies Vēr. v. J. 1904, S. 548. sade̦guši i[r] griesti, i[r] jumti jau se̦nlaikus Rainis.

Avots: ME III, 817

se̦nlaĩki: nuo senlaikiem viss stāv grāmatā pierakstīts Sonnaxt. uogas piedēstītas nuo sen˙laikiem ebenda. nu jau senlaikiem (längst) tādu nav ebenda. tis jau nav smagi senlaikuos (ist nicht sehr lange her) ebenda. luopi kūtī jau senlaikiem (seit langem, von alters her) Siuxt.

Avots: EH XVI, 477