sibināt
I sibinât "?": sienāži sibina (= zirpen?) augstajā zâlē, un mežs klausās Plūd. LR. IV, 347.Avots: ME III,
835
sibināt
II sibinât,
tr., schütten Wid.; reinigend schwingen (= lecinât): s. putraimus Bauske. Vielleicht zu ae. sípian, mnd. sīpen "tropfenweise fallen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 467 f.).Avots: ME III,
835