sibināt

I sibinât "?": sienāži sibina (= zirpen?) augstajā zâlē, un mežs klausās Plūd. LR. IV, 347.

Avots: ME III, 835


sibināt

II sibinât, tr., schütten Wid.; reinigend schwingen (= lecinât): s. putraimus Bauske. Vielleicht zu ae. sípian, mnd. sīpen "tropfenweise fallen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 467 f.).

Avots: ME III, 835