I siêts (li. síetas "ein feines Sieb"),

1) das Sieb:
kratāmais s., grosses Riegensieb Bielenstein Holzb. 506; ašķu s., Rosshaarsieb; Marke des Imkers Bielenstein Holzb. vētījamais siets A. v. J. 1898, S. 11. Sprw.: caurs kâ siets;

2) der Weberkamm
St.;

3) Demin. siêtiņš ² "= ķesele" Barbern;

4) Demin. siêtiņš, das Siebengestirn
(li. dangaus sietas), der Orion U.: sietiņa zvaigznājs MWM. VI, 234. meitas sēd vakarā, sietiņā raudzīdamas. jau sietiņš pusnaktī, vēl meitiņas negulēja BW. 67821. sietiņš jau rādīja pāri pusnakiij Niedra;

5) siêtiņš, die mit Schellen versehene Handtrommel
U., das Tamburin Bielenstein Holzb. 735: bungas jeb sietiņš Antrop. II, 108. netrūka arī mūzikantu ar pijuolēm, sietiņu un klarneti BW. III, 1, 95. pūsti ragi, sistas bungas, trīcināti sietiņi Pas. IV, 483 (aus Selg.);

6) sieliņuos iet U., Etn. III, 188 od. sietiņus dzīt Etn. II, 70, ein Kinderspiel mit dem Plumpsack
U. sietiņu tecināt St., Sieb laufen lassen (ein abergläubisches Mittel, um Verborgenes zu entdecken). Nebst slav. sito (serb. sȉto) "Sieb" wohl zu sijāt, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 459, Persson Beitr. 362, Boisacq Dict. 315, Trautmann Wrtb. 254, Būga KSn. I, 261.

Avots: ME III, 861

I siêts,

1): s. bišu sajemšanai Rutzau. ašķu s. BW. 8515, 4. caur sietiņu sijādams 12055;

4): es redzēju zvaigžņu sietu gaisa vidu līguojuot BW. 33780, 1.

Avots: EH II, 495

II siets, der Wurm am Finger Wellig n. U.; eine mit Eiter gefüllte Geschwulst Salis (siẽts), Lemsal n. U. Etwa (nebst sīve "Öl von gestampftem Hanf") zur Wurzelform sēi- "tröpfeln" (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 464)? Zur Bed. vgl. le. pìluonis.

Avots: ME III, 861

III siets, sietus, eine tiefe Stelle im Fluss (Kolke) Essern n. U. Nebst sītava (oder dies aus dem Žemaitischen entlehnt?) zu li. sietuvà ùpės "die Mitte im Fiuss, Tiefe", klr. сипець "mit Sand überschwemmte Tiefe", an. siđr "demissus, lang", mnd. sīt, side "niedrig", mir. sith- "lang", air. sinim "strecke aus" u. a., s. Leskien Nom. 551, Fortunatov BB. III, 60, Zubatý AfslPh. XVI, 411, Persson Beitr. 363, Walde Vrgl. Wrtb. II, 463. Anders (za got. saiws "See") Petersson Heteroki. 178.

Avots: ME III, 861