sir̂dîgs (li. širdìngas "herzlich"),

1) eifrig; mutig
U.: brāļi sāks jau sirdīgi strādāt LP. VII, 1061. Pēteris cē̦rt ar˙vienu sirdīgāki rudzuos Purap. Kkt. 7. nuo lielas, sirdīgas mīlestības Manz. Post. I, 437. piesauc dievu sirdīgi labas izduošanās pēc Glück I Mos. 25. duomājiet sirdīgi nuo visiem viņa brīnumiem! I Chron. 7, 9. ar sirdīgu lūgšanu II Chron. 6. guodīgi darbi, kuo viņš sirdīgi padarījis Makkab. 16, 23. tā lūdzam mēs tevi sirdīgi (herzlich) Fürecker;

2) heftig, zornig
U., Wolm., Salis, Sussikas, Pernigel, Ruhtern: Sprw. sirdīgs kâ pūce (ērce). sirdīgi kâ traki vilki un lūši Kra. Vīt. 116. mums sirdīgi suņi - kuodīs kājās Br. sak. v. 179. man sirdīga saimeniece BW. 13760. maizes lūdzējus sirdīgi atraidījusi LP. VI, 139.

Avots: ME III, 843

sir̂dîgs,

1): herzlich
IMM. 1934 I, 429 (aus dem 17. Jahrh.); Adv. sir̂dîgi Fianden "duoti": s. baidīt;

2): auch A.-Ottenhof, AP., Auleja, Liepna, Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Sonnaxt, Warkl.: tē̦vs sirdīgi sabļāve AP. sirdīgai (Adv.) plêsties Auleja. Vgl. li. širdingas "böse, zömig"
bei Arumaa Lit. mundartl. Texte 48 ⁶ .

Avots: EH II, 488