skābt

skâbt (li. skobli bei Geitler Lit. Stud. 109), skâbstu, skâbu, intr., sauer werden L., U., versauern (eig. u. fig.): putra skābst Gr.-Buschh. bē̦rna piens vēl aiz lūpas skābst (von einem noch nicht ganz Erwachsenen) LP. kuo skābsti kâ gurķis? Laiviņš nāc līdzi! kuo skābsti pa māju? Dz. V.

Avots: ME III, 879


skābt

skâbt: puva, skāba vīna blašķe... pasuolī Tdz. 45460.

Avots: EH II, 503