skaistinât, s. skaistît.

Avots: ME III, 865

skaistinât: vainaciņš ... munu galvu skaistinā Tdz. 47678. kas juo (= viņu) skaistu skaistināja? 57694. ‡ Subst. skaistinātājs (f. s-ja ), der (die) Verschönernde: visas malas skaistinātāja A. Brigadere Dievs, daba, darbs 268.

Avots: EH II, 498