skaišķi

skaišķi, Adv., dialektisch für skaisti,

1) skàiški 2 Eversmuiža n. FBR. VI, 41; A.-Laitzen n. FBR. VIII, 39, skaiški Preili n. FBR. VIII, 16, Lettin, schön, schmuck:
tē̦va dē̦li, mātes meitas, - ekur skaišķi piederēja! BW. 11894 var. šī pusīte skaišķi (Var.: skaisti, gre̦zni) dzied 841, 3 var, skaiški mani darināja 7995, 1. skaiški (Var.: skaisti) mani pavadiet! 27504 var.;

2) ehrlich Oppek. n. U.

Avots: ME III, 866


skaišķi

skaišķi,

1): auch Nerft, (mit ài 2 ) Borchow, Kortenhof, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 498