skalbs
skalbs,
1) scharf:
vanagam skalbi (Var.: skarbi) nagi BW. 2589, 1 var.;
2) scharf, schrill, laut:
izkapts skalbi žvankš Druva I, 618. smieties smieklus skarbus, skalbus Plūd. Domas I, 537. dāmu balsis pieņēmas arvienu skalbākas un stiprākas A. v. J. 1896, S. 573. skalbi iesaukties Bers. kas tik skalbi, gauži dzied? BW. 133, 4. zvans, izkapts skàlbi 2 (= skaidri, skanīgi) skan Warkl. Adv. skalbi, laut und deutlich St.: meldiņus, kas skanēja skal̂bi Kr. Mag. XV, 2, 59. In der Bed. 1 zu šķel̂t? in der Bed. 2 zu skaļš 1 ?
Avots: ME III, 868
1) scharf:
vanagam skalbi (Var.: skarbi) nagi BW. 2589, 1 var.;
2) scharf, schrill, laut:
izkapts skalbi žvankš Druva I, 618. smieties smieklus skarbus, skalbus Plūd. Domas I, 537. dāmu balsis pieņēmas arvienu skalbākas un stiprākas A. v. J. 1896, S. 573. skalbi iesaukties Bers. kas tik skalbi, gauži dzied? BW. 133, 4. zvans, izkapts skàlbi 2 (= skaidri, skanīgi) skan Warkl. Adv. skalbi, laut und deutlich St.: meldiņus, kas skanēja skal̂bi Kr. Mag. XV, 2, 59. In der Bed. 1 zu šķel̂t? in der Bed. 2 zu skaļš 1 ?
Avots: ME III, 868