skarainis
skarainis,
1) ein zerlumpter Mensch
Suhrs: tu puisīti, skarainīti, nenāc meitu pulciņā! visas tavas skaras dre̦b RKr. XVI, 239;
2) skarainīte, Beiname des Hafers
im VL.: sēju miežus, sē]u rudzus, sēj[u] auziņu skarainīti BW. 28133, 2 var.
Avots: ME III, 873
1) ein zerlumpter Mensch
Suhrs: tu puisīti, skarainīti, nenāc meitu pulciņā! visas tavas skaras dre̦b RKr. XVI, 239;
2) skarainīte, Beiname des Hafers
im VL.: sēju miežus, sē]u rudzus, sēj[u] auziņu skarainīti BW. 28133, 2 var.
Avots: ME III, 873