skats,

1) auch skata LKVv., der Blick:
man dieve uzme̦t skatu Rainis. mani skati maldījās apkārt Purap. tavu acu siltie skati R. Sk. I, 74. skats bij stīvi iestiepts uz vienu vietu un ass MWM. XI, 183. skata riņķis Populāra astron. 2, der Horizont: kad . . . saule kādu asi pacē̦lusēs pār skatu riņķi Etn. II, 70;

2) die Ansicht, Aussicht:
nuo kalna atveŗas plašs skats. skatu kārte, die Ansichtskarte;

3) die Szene, der Aufzug (in einem Schauspiel):
ludziņa, kas sastāv ... nuo 6 skatiem Plūd. Llv. II, 295.

Avots: ME III, 875

skats,

1): auch Pas. VII, 336; ‡

4) das Aussehen:
sīku skatu man māsiņa BW. V, S. 598, No 15017, 1. kad saule ir sarkanu, tumšu skatu, tad tas ir uz liêtu Linden in Kurl. tis jau milzīgi sliktu skatu Sonnaxt. nuo skata jau ne˙kas, - tīri glītā AP. tās auzas pēc skata tādas gaišas ebenda. nuo skata vien varēja sacīt, vai būs laba cūka Seyershof. vai ir vairs s. tādam! viņš pēc ķē̦ma! KatrE.

Avots: EH II, 502