I skaustît, -ĩju L., verkeilen, vernieten, beschlagen Erlaa n. U. Wohl mit sekundärem s- zu kaûstît; doch vgl. auch skaut III.

Avots: ME III, 877

I skaustît, ‡

2) schlagen
(mit aû ) Trik.; "ar sitamuo pērt". (mit aû ² ) Lemb.

Avots: EH II, 503

II skaûstît Warkl., -ĩju U., umarmen Meiran, U., Refl. -tiês, -uôs, -ĩjuôs Tirs., (mit aû ) C., Jürg., einander umarmen Nötk., Saul., um den Hals fallen Tirs., liebevoll um einen herum sein: jauni ļaudis grib tikai mīlēties un skaustīties Seibolt. puiši skaustās ar meitām Nötk. abi tie skaustījās un bučuojās R. A. bērniņi skaustījās ap māti Tirs. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani skaustījās (Var.: knakstījās ) BW. 29476, 4 var. Zu skaut I. cc

Avots: ME III, 877

II skaûstît, Refl. -tiês: auch (mit aû ² ) AP.; ap tavu kaklu skaustījušās ... sievas Kaudz. Reinis Burtnieks .1934, S. 794.

Avots: EH II, 503