skaņa, skans L., der Ton, der Laut: sudraba skaņa Aus. I, 12. šķē̦pu skaņa dūc 14. tā pate pamata skaņa dzirdama vis˙cauri viņa valuodā A. Upītis J. L. 8.

Avots: ME III, 872

skaņa: trauku s. (= skanēšana) Skalbe Raksti IV (1938), 93. vecene... pilnā skaņā uzsvilpē Pas. V, 53. skaidra s. rītā rasā BW. 11463 var.

Avots: EH II, 501