sklījš

sklījš, abschüssig L.; glatt, gleiten machend Biel. n. U., Elv. - Subst. sklījums, das Abschüssige, der Abhang: uz kalnu sklījumiem ik˙rīt nuo mājas sienām ē̦na krīt Dēmons 22. Vgl. slījš.

Avots: ME II, 883